otrdiena, 2011. gada 29. novembris
Eksāmens
Rīt pirmais eksāmens, nu tad lai daudz veiksmes un gudra galva! ;)
Høne - vista. Honefosas vistas.
trešdiena, 2011. gada 16. novembris
Sešpadsmitais novembris
Labdien, dārgie lasītāji šajā nu jau tumšajā dienā, patiesībā nu jau vakarā, kad laikrādis ziņo, ka ir bez divpadsmit minūtēm septiņi, taču jums, mīļie latviešu puikas un meitenes, ir bez divpadsmit minūtēm astoņi. Nav brīnums, ka ārā jau tumšs. Mans uz desktopa uzliktais termometrs rāda, ka Ventspilī šobrīd, 16. novembra vakarā, ir septiņi grādi pēc Celsija, taču šeit Honefosā ir mīnus divi grādi. Šī starpība starp Ventspili un Honefosu konstanti turās aptuveni septiņu grādu robežās, bet nu Ventspils, Ventspils.. tur jau laiks ir savādāks nekā, piemēram, iekšzemē Valmierā, Gulbenē vai Alūksnē. Tur pat Jauno Gadu sagaida par vismaz vienu minūti vēlāk nekā pārējā Latvijā.
Lai nu kā, šķiet, ka ārā ir mīlīga ziemiņa. Kad es nolēmu ar savu divriteni doties ārpus Honefosas, lai pārliecinātos no kāda pakalna, ka man neizliekas un ka tālumā, kur ir kalni, dienas vidū ir kaut kādas sasaluma pazīmes, jo no konkrētas horizonta līnijas meži palika baltā krāsā, izrādās, ka vajag cimdus, šalli un cepuri. Visnotaļ saprotami, jo ar ričuku braucot vējš mazliet koķetē ar ausīm un kož tajās. Jā. Honefosas ūdenskrituma vairs nav, tas ir apstādināts, kā jau viņi to darot katru ziemu, un arī centrā esošā mazā strūklaka vairs nedarbojas. Bet vēsais laiks nav šķērslis norvēģiem pierādīt, ka viņi ir ziemeļu zemes pārstāvji, un katru reizi rīta pusē, kad sagados pašā centrā, āra kafejnīciņās sēž veci onkuļi un dažreiz tantes un apspriež svarīgas lietas. Arī šodien aiz mana loga, kur ir kopmītņu smēķētava un vispār āra zona ar galdiem un soliem, atbildīgie par kopmītņu tīrību un kārtību vāca atkritumus, grāba lapas un savāca to nekārtību, kas tur bija, un Rune, es zinu, ka viņu tā sauc, bija vienā T-kreklā.
Daudzi gaida sniegu. Es arī, es gribu slēpot. Taču redzēs, kā sanāks. Lai varētu slēpot, vajag taču noturīgu sniega kārtu, un kad te tāda būs, es nudien nezinu, taču man te vairs nav daudz laika. Precīzi pēc viena mēneša es dodos mājās un mana četru mēnešu pieredze šeit būs beigusies. Man vairs ir palikušas trīs lekcijas un četri eksāmeni, no mācību viedokļa runājot. Šodien notika intervijas ar ārvalstu studentiem par to, kā viņiem te patīk, kas pieredzēts, kādi bija izaicinājumi, šeit esot, utt. Arī mans viedoklis tika piefiksēts un jau pavisam drīz elektroniskā veidā būs iespējams izlasīt arī manas domas par Norvēģiju, Honefosu un Buskerudas augstskolu. Savukārt rīt mums, visiem apmaiņas studentiem, tiek rīkotas norvēģu vakariņas, vai nav skaisti? Tāda jauka attieksme pret mums visa semestra garumā, ka prieks! Būt par apmaiņas studentu ir interesanti, būt citā valstī arī ir interesanti. Dažreiz veikalā grūti izdomāt, vai runāt angliski vai tēlot norvēģieti un savus trīs nepieciešamos vārdus teikt šajā valodā, hehe. Jā.
Šodien bija pēdējā Travel and tourist markets lekcija, kura bija iepriekšējo lekciju apkopojums. Es jums varētu pastāstīt par nākotnes tūrisma tendencēm, kuras novērojusi mūsu lektore, kas ir strādājusi Color Line kruīzu kompānijā, ir veidojusi tūrisma stratēģiju Svalbārai ziemas periodam un šobrīd strādā kā tūrisma konsultante. Tātad dažas atziņas:
Uz šīs nots arī biedzam, jo man vēl ir jāpaspēj aizskriet uz veikalu un Linda man grib pievienoties un piecu minūšu laikā man jābūt gatavai. Jauku vakaru!
Lai nu kā, šķiet, ka ārā ir mīlīga ziemiņa. Kad es nolēmu ar savu divriteni doties ārpus Honefosas, lai pārliecinātos no kāda pakalna, ka man neizliekas un ka tālumā, kur ir kalni, dienas vidū ir kaut kādas sasaluma pazīmes, jo no konkrētas horizonta līnijas meži palika baltā krāsā, izrādās, ka vajag cimdus, šalli un cepuri. Visnotaļ saprotami, jo ar ričuku braucot vējš mazliet koķetē ar ausīm un kož tajās. Jā. Honefosas ūdenskrituma vairs nav, tas ir apstādināts, kā jau viņi to darot katru ziemu, un arī centrā esošā mazā strūklaka vairs nedarbojas. Bet vēsais laiks nav šķērslis norvēģiem pierādīt, ka viņi ir ziemeļu zemes pārstāvji, un katru reizi rīta pusē, kad sagados pašā centrā, āra kafejnīciņās sēž veci onkuļi un dažreiz tantes un apspriež svarīgas lietas. Arī šodien aiz mana loga, kur ir kopmītņu smēķētava un vispār āra zona ar galdiem un soliem, atbildīgie par kopmītņu tīrību un kārtību vāca atkritumus, grāba lapas un savāca to nekārtību, kas tur bija, un Rune, es zinu, ka viņu tā sauc, bija vienā T-kreklā.
Daudzi gaida sniegu. Es arī, es gribu slēpot. Taču redzēs, kā sanāks. Lai varētu slēpot, vajag taču noturīgu sniega kārtu, un kad te tāda būs, es nudien nezinu, taču man te vairs nav daudz laika. Precīzi pēc viena mēneša es dodos mājās un mana četru mēnešu pieredze šeit būs beigusies. Man vairs ir palikušas trīs lekcijas un četri eksāmeni, no mācību viedokļa runājot. Šodien notika intervijas ar ārvalstu studentiem par to, kā viņiem te patīk, kas pieredzēts, kādi bija izaicinājumi, šeit esot, utt. Arī mans viedoklis tika piefiksēts un jau pavisam drīz elektroniskā veidā būs iespējams izlasīt arī manas domas par Norvēģiju, Honefosu un Buskerudas augstskolu. Savukārt rīt mums, visiem apmaiņas studentiem, tiek rīkotas norvēģu vakariņas, vai nav skaisti? Tāda jauka attieksme pret mums visa semestra garumā, ka prieks! Būt par apmaiņas studentu ir interesanti, būt citā valstī arī ir interesanti. Dažreiz veikalā grūti izdomāt, vai runāt angliski vai tēlot norvēģieti un savus trīs nepieciešamos vārdus teikt šajā valodā, hehe. Jā.
Šodien bija pēdējā Travel and tourist markets lekcija, kura bija iepriekšējo lekciju apkopojums. Es jums varētu pastāstīt par nākotnes tūrisma tendencēm, kuras novērojusi mūsu lektore, kas ir strādājusi Color Line kruīzu kompānijā, ir veidojusi tūrisma stratēģiju Svalbārai ziemas periodam un šobrīd strādā kā tūrisma konsultante. Tātad dažas atziņas:
- Ķīna un Indija iekaros tūrisma tirgu kā ceļotāji
- Imigranti ceļos uz savām "māju" zemēm
- Norvēģi dodas lētos ceļojumos ar Ryanair, lai ieguldītu savu naudu 5* viesnīcās (vispārīgā tendence un iemesli, kāpēc lai norvēģis pirktu lētu lidojumu, ja var atļauties dārgāku)
- Cilvēki vairāk tiecas pēc autentiskuma jebkādā nozīmē
- Dzīves kvalitātei, tās baudīšani ir lielāka nozīme par naudu kā tādu
- Attiecīgais ceļotāju skaits, kas ceļo ar dzinuli galvā been there, done that
- Vēl iepriekš nedzirdētas galvenās vecuma grupas, kādās var iedalīt ceļotājus: the silent generation - people born until 1943 (war), baby boomers 1943-1960 (returned from war and had lots of babies), generation X - baby busters 1960-1980, generation Y 1980-2000, generation 9/11 - people born after 2000.
- Aplēses liecina, ka 2020. gadā 1/5 daļa Eiropas būs vecāka par 60 gadiem (secinājumi tūrisma pakalpojumu sniedzējiem)
- Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: vientuļie ceļotāji. Nav teikts, ka tie, kas ceļo kopā, ir precēti.
- Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: ventuļie vecāki kā ceļotāji.
- Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: ģimenes, kas ceļo kopā
- Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: cilvēki ar īpašām vajadzībām - ceļotāji
- Tendence, plānojot ceļojumu, vispirms domāt par to, Ko gribu darīt? un pēc tam Kur to darīt? vs. Kurp doties? un pēc tam Ko tur darīt?
- Pastkartes vairs nav tādā cieņā, kā agrāk.
- Ceļojumu aģenti kļuvuši mazāk svarīgi. Ja tie grib izdzīvot, viņiem jāspecializējas kādā īpašā nišā vai īpašos notikumos.
- Pensionāri, un viņu daudzums nepārtaukti palielinās, var ceļot visu cauru gadu, viņi nav pakļauti sezonām. Tie, kam nav parādu, ceļos. Viņi ir profesionāļi tūrismā. Viņi ir ceļojuši un ceļo vēl tagad un zina, ko nozīmē būt viesnīcā, lietot kādu transportu, apskatīt vietas, viņi jau to ir redzējuši, viņi ir profesionāļi - ar viņiem jāapietas labi.
- Ceļotāji ir pieredzējuši, izglītoti un ir kļuvuši par profesionāļiem.
- Pasaule burtiski ir kļuvusi tuvāka.
- Homo Sapiens goes Homo Zappiens. Sparīgie cilvēki.
- Cilvēki ir kā mazas dzeloņcūkas - nepatīk daudz informācijas, neklausos
- Ar vidi saistītas lietas joprojām topā.
Uz šīs nots arī biedzam, jo man vēl ir jāpaspēj aizskriet uz veikalu un Linda man grib pievienoties un piecu minūšu laikā man jābūt gatavai. Jauku vakaru!
otrdiena, 2011. gada 8. novembris
Astotais novembris
Siera nazis varētu būt labākā lieta, ko pārņemt no Norvēģijas. Tikko ēdu sier-desmaizi un priecājos, kāda vienāda, skaista un plāna - perfekta siera šķēle ir uz manas maizītes. Laikam arī jāpiemin fakts, ko nesen tikai pati arī piefiksēju: šis ir otrais mans nopirktais siers visā manā Norvēģijas laikā. Es pērku lielu siera kluci, laikam kilogramu, un šobrīd nedaudz pāri pusei ir šis otrais gabals. Tādā dārgā valstī kā Norvēģija siera šķēlētājs, jā, jā es to nosaukšu, ir tiešām priekšrocība, nevis greznība. Lai gan manā gadījumā tas ir abi. Lai vai kā, es nobildēju savu sier-desmaizi. Centieties saskatīt šeit sieru. Paskatieties, tas ir kā jau veikalā sašķēlētais siers! Jūs teiksiet, šeit siera ir par maz! Nē, pilnīgi pietiekami. Pārbaudīts.
Nu jau pāris dienas atpakaļ sāku klausīties Norvēģijas televīzijas kanālu NRK internetā. Visu laiku onlainā iet ziņas, raidījumi un viss cits. Un tas viss norit norvēģiski. Šādi klausoties un paralēli darot ko citu, šī valoda skan fonā un man dažkārt izdodas sadzirdēt kādu frāzi vai vārdu, un tad es priecājos. Pie tam manas ausis ir pieradušas pie šīm skaņām, man patīk, kā norvēģu valoda skan. Nenoliedzami, latviešu cilvēkam to ir vieglāk izrunāt nekā franču valodu. Galvenais iemesls, kāpēc es klausos šo televīziju ir tāds, ka es dzirdu šo valodu. Jā, lai arī man visapkārt skan norvēģu valoda (lielākoties), kad norvēģi runā ar mani vai maniem šejienes paziņām, viņi to dara angliski. Vislabākais, ko es varētu darīt, ir pieslieties kādam norvēģu cilvēkam, būt viņa ēnai un noklausīties visās viņa dienas runās. Tas tik būtu kaut kas! Tas tik būtu efektīvi! :)
Manas Norvēģijas studijas iet uz beigām. Svinīgi jūs informēju, ka man ir palikušas vairs tikai piecas lekcijas un četri eksāmeni. Un tas viss notiks piecu nedēļu laikā. Man šķiet, ka es neiebilstu pret neeedaudz intensīvāku lekciju grafiku, nudien. Bet par līdzšinējām mācībām kopumā runājot, man pat ļoti patīk. Man patīk dažādais veids, kā pasniedzēji runā. Pasniedzēji ir tik dažādi, tēmas, par ko viņi runā, ir tik dažādas! Viens pasniedzējs, viens no interesantākajiem un neparedzamākajiem pasniedzējiem, dara ļoti pareizi,manuprāt, un saka, ka domājams, ka mūsu vecumā mēs protam lasīt grāmatas un ka uz lekciju mums vajadzētu nākt sagatavotiem, izlasījušiem vajadzīgās nodaļas, un viņš lekcijā neizskaidro to, kas mājās bijis jāizlasa, bet gan papildina to. Tāpēc lekcijās viņš runā par un ap to, ko mēs jau esam izlasījuši, iemācījušies, tikai to papildinot. Ļoti interesanti. Cits pasniedzējs paskaidro visu, kas izlasāms grāmatā, ļoti saprotamā un ieinteresējošā veidā, un visi klausās. Cita pasniedzēja balstās uz savu pieredzi un pārsvarā visu salīdzina ar to, ko viņa pieredzējusi, strādājot tūrisma aģentūrā. Vēl cita pasniedzēja diezgan pamatīgi izskaidro teoriju, svarīgāko pilnos teikumos rakstot uz tāfeles un vienmēr mums izprintējot lekciju materiālus. Norvēģu valodas pasniedzēja mums paziņoja, ka viņas pasniegšanas stils paredz, ka viņai rūp, vai mēs iemācamies un sekojam līdzi vai nē, tātad viņa mūs "pavelk" ja vajag (francūžiem ļoti vajag). Un tas ir pretēji pirmajam pieminētajam pasniedzējam, kas teica, ka ieinteresētība ir katra paša ziņā, viņam par to nav jāatbild. Starp citu, viņš reiz aizslēdza klases durvis, kad paŗis franču puikas kārtējo reizi atnāca vēlāk no starpbrīža.
Arī studentu izpratne par uzdevumiem ir tik dažāda, kā es laikam jau iepriekš pieminēju. Arī grupu darbi un prezentācijas ir diezgan atšķirīgi. Nupat man bija ļoti izdevies grupu darbs ar cilvēku intervēšanu. Grupu darbs vārda tiešā nozīmē, kur visi darbojas vienlaicīgi. Prāta vētra. Skaists darbs!
Es tik ļoti gaidu sniegu! Man gribās mazās pārsliņas, kas laidelējas lejā un danco man par prieku, man gribās baltumiņu, man gribās visu pilnīgāku. Laiks mums tāds pats kā Latvijā, kā saprotu. Vēl tikai piecas nedēļas, es taču vēl gribu pamēģināt distanču slēpošanu, tā kā slēpes es varu te dabūt par brīvu. Jā, dīvaini, bet tā arī līdz šim neesam izmēģinājuši skolas saunu, taču drīz tas tiks labots. Viendien biju uz kino, un visām dienas filmām bija 50% atlaide. Tāpēc es noskatījos filmu Contagious uz lielā ekrāna īsi pirms gulētiešanas. Mazliet baisi, bet nebija ne vainas.
Dzīve Honefosā palēnām rit un rit, un laiks tik iet un iet. Jā. Tikai man ļoti pietrūkst Gata. Ļoti.
Nu jau pāris dienas atpakaļ sāku klausīties Norvēģijas televīzijas kanālu NRK internetā. Visu laiku onlainā iet ziņas, raidījumi un viss cits. Un tas viss norit norvēģiski. Šādi klausoties un paralēli darot ko citu, šī valoda skan fonā un man dažkārt izdodas sadzirdēt kādu frāzi vai vārdu, un tad es priecājos. Pie tam manas ausis ir pieradušas pie šīm skaņām, man patīk, kā norvēģu valoda skan. Nenoliedzami, latviešu cilvēkam to ir vieglāk izrunāt nekā franču valodu. Galvenais iemesls, kāpēc es klausos šo televīziju ir tāds, ka es dzirdu šo valodu. Jā, lai arī man visapkārt skan norvēģu valoda (lielākoties), kad norvēģi runā ar mani vai maniem šejienes paziņām, viņi to dara angliski. Vislabākais, ko es varētu darīt, ir pieslieties kādam norvēģu cilvēkam, būt viņa ēnai un noklausīties visās viņa dienas runās. Tas tik būtu kaut kas! Tas tik būtu efektīvi! :)
Manas Norvēģijas studijas iet uz beigām. Svinīgi jūs informēju, ka man ir palikušas vairs tikai piecas lekcijas un četri eksāmeni. Un tas viss notiks piecu nedēļu laikā. Man šķiet, ka es neiebilstu pret neeedaudz intensīvāku lekciju grafiku, nudien. Bet par līdzšinējām mācībām kopumā runājot, man pat ļoti patīk. Man patīk dažādais veids, kā pasniedzēji runā. Pasniedzēji ir tik dažādi, tēmas, par ko viņi runā, ir tik dažādas! Viens pasniedzējs, viens no interesantākajiem un neparedzamākajiem pasniedzējiem, dara ļoti pareizi,manuprāt, un saka, ka domājams, ka mūsu vecumā mēs protam lasīt grāmatas un ka uz lekciju mums vajadzētu nākt sagatavotiem, izlasījušiem vajadzīgās nodaļas, un viņš lekcijā neizskaidro to, kas mājās bijis jāizlasa, bet gan papildina to. Tāpēc lekcijās viņš runā par un ap to, ko mēs jau esam izlasījuši, iemācījušies, tikai to papildinot. Ļoti interesanti. Cits pasniedzējs paskaidro visu, kas izlasāms grāmatā, ļoti saprotamā un ieinteresējošā veidā, un visi klausās. Cita pasniedzēja balstās uz savu pieredzi un pārsvarā visu salīdzina ar to, ko viņa pieredzējusi, strādājot tūrisma aģentūrā. Vēl cita pasniedzēja diezgan pamatīgi izskaidro teoriju, svarīgāko pilnos teikumos rakstot uz tāfeles un vienmēr mums izprintējot lekciju materiālus. Norvēģu valodas pasniedzēja mums paziņoja, ka viņas pasniegšanas stils paredz, ka viņai rūp, vai mēs iemācamies un sekojam līdzi vai nē, tātad viņa mūs "pavelk" ja vajag (francūžiem ļoti vajag). Un tas ir pretēji pirmajam pieminētajam pasniedzējam, kas teica, ka ieinteresētība ir katra paša ziņā, viņam par to nav jāatbild. Starp citu, viņš reiz aizslēdza klases durvis, kad paŗis franču puikas kārtējo reizi atnāca vēlāk no starpbrīža.
Arī studentu izpratne par uzdevumiem ir tik dažāda, kā es laikam jau iepriekš pieminēju. Arī grupu darbi un prezentācijas ir diezgan atšķirīgi. Nupat man bija ļoti izdevies grupu darbs ar cilvēku intervēšanu. Grupu darbs vārda tiešā nozīmē, kur visi darbojas vienlaicīgi. Prāta vētra. Skaists darbs!
Es tik ļoti gaidu sniegu! Man gribās mazās pārsliņas, kas laidelējas lejā un danco man par prieku, man gribās baltumiņu, man gribās visu pilnīgāku. Laiks mums tāds pats kā Latvijā, kā saprotu. Vēl tikai piecas nedēļas, es taču vēl gribu pamēģināt distanču slēpošanu, tā kā slēpes es varu te dabūt par brīvu. Jā, dīvaini, bet tā arī līdz šim neesam izmēģinājuši skolas saunu, taču drīz tas tiks labots. Viendien biju uz kino, un visām dienas filmām bija 50% atlaide. Tāpēc es noskatījos filmu Contagious uz lielā ekrāna īsi pirms gulētiešanas. Mazliet baisi, bet nebija ne vainas.
Dzīve Honefosā palēnām rit un rit, un laiks tik iet un iet. Jā. Tikai man ļoti pietrūkst Gata. Ļoti.
Abonēt:
Ziņas (Atom)