Sešpadsmitais novembris

Labdien, dārgie lasītāji šajā nu jau tumšajā dienā, patiesībā nu jau vakarā, kad laikrādis ziņo, ka ir bez divpadsmit minūtēm septiņi, taču jums, mīļie latviešu puikas un meitenes, ir bez divpadsmit minūtēm astoņi. Nav brīnums, ka ārā jau tumšs. Mans uz desktopa uzliktais termometrs rāda, ka Ventspilī šobrīd, 16. novembra vakarā, ir septiņi grādi pēc Celsija, taču šeit Honefosā ir mīnus divi grādi. Šī starpība starp Ventspili un Honefosu konstanti turās aptuveni septiņu grādu robežās, bet nu Ventspils, Ventspils.. tur jau laiks ir savādāks nekā, piemēram, iekšzemē Valmierā, Gulbenē vai Alūksnē. Tur pat Jauno Gadu sagaida par vismaz vienu minūti vēlāk nekā pārējā Latvijā.

Lai nu kā, šķiet, ka ārā ir mīlīga ziemiņa. Kad es nolēmu ar savu divriteni doties ārpus Honefosas, lai pārliecinātos no kāda pakalna, ka man neizliekas un ka tālumā, kur ir kalni, dienas vidū ir kaut kādas sasaluma pazīmes, jo no konkrētas horizonta līnijas meži palika baltā krāsā, izrādās, ka vajag cimdus, šalli un cepuri. Visnotaļ saprotami, jo ar ričuku braucot vējš mazliet koķetē ar ausīm un kož tajās. Jā. Honefosas ūdenskrituma vairs nav, tas ir apstādināts, kā jau viņi to darot katru ziemu, un arī centrā esošā mazā strūklaka vairs nedarbojas. Bet vēsais laiks nav šķērslis norvēģiem pierādīt, ka viņi ir ziemeļu zemes pārstāvji, un katru reizi rīta pusē, kad sagados pašā centrā, āra kafejnīciņās sēž veci onkuļi un dažreiz tantes un apspriež svarīgas lietas. Arī šodien aiz mana loga, kur ir kopmītņu smēķētava un vispār āra zona ar galdiem un soliem, atbildīgie par kopmītņu tīrību un kārtību vāca atkritumus, grāba lapas un savāca to nekārtību, kas tur bija, un Rune, es zinu, ka viņu tā sauc, bija vienā T-kreklā.

Daudzi gaida sniegu. Es arī, es gribu slēpot. Taču redzēs, kā sanāks. Lai varētu slēpot, vajag taču noturīgu sniega kārtu, un kad te tāda būs, es nudien nezinu, taču man te vairs nav daudz laika. Precīzi pēc viena mēneša es dodos mājās un mana četru mēnešu pieredze šeit būs beigusies. Man vairs ir palikušas trīs lekcijas un četri eksāmeni, no mācību viedokļa runājot. Šodien notika intervijas ar ārvalstu studentiem par to, kā viņiem te patīk, kas pieredzēts, kādi bija izaicinājumi, šeit esot, utt. Arī mans viedoklis tika piefiksēts un jau pavisam drīz elektroniskā veidā būs iespējams izlasīt arī manas domas par Norvēģiju, Honefosu un Buskerudas augstskolu. Savukārt rīt mums, visiem apmaiņas studentiem,  tiek rīkotas norvēģu vakariņas, vai nav skaisti? Tāda jauka attieksme pret mums visa semestra garumā, ka prieks! Būt par apmaiņas studentu ir interesanti, būt citā valstī arī ir interesanti. Dažreiz veikalā grūti izdomāt, vai runāt angliski vai tēlot norvēģieti un savus trīs nepieciešamos vārdus teikt šajā valodā, hehe. Jā.

Šodien bija pēdējā Travel and tourist markets lekcija, kura bija iepriekšējo lekciju apkopojums. Es jums varētu pastāstīt par nākotnes tūrisma tendencēm, kuras novērojusi mūsu lektore, kas ir strādājusi Color Line kruīzu kompānijā, ir veidojusi tūrisma stratēģiju Svalbārai ziemas periodam un šobrīd strādā kā tūrisma konsultante. Tātad dažas atziņas:

• Ķīna un Indija iekaros tūrisma tirgu kā ceļotāji
• Imigranti ceļos uz savām "māju" zemēm
• Norvēģi dodas lētos ceļojumos ar Ryanair, lai ieguldītu savu naudu 5* viesnīcās (vispārīgā tendence un iemesli, kāpēc lai norvēģis pirktu lētu lidojumu, ja var atļauties dārgāku)
• Cilvēki vairāk tiecas pēc autentiskuma jebkādā nozīmē
• Dzīves kvalitātei, tās baudīšani ir lielāka nozīme par naudu kā tādu
• Attiecīgais ceļotāju skaits, kas ceļo ar dzinuli galvā been there, done that
• Vēl iepriekš nedzirdētas galvenās vecuma grupas, kādās var iedalīt ceļotājus: the silent generation - people born until 1943 (war), baby boomers 1943-1960 (returned from war and had lots of babies), generation X - baby busters 1960-1980, generation Y 1980-2000, generation 9/11 - people born after 2000.
• Aplēses liecina, ka 2020. gadā 1/5 daļa Eiropas būs vecāka par 60 gadiem (secinājumi tūrisma pakalpojumu sniedzējiem)
• Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem:  vientuļie ceļotāji. Nav teikts, ka tie, kas ceļo kopā, ir precēti.
• Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: ventuļie vecāki kā ceļotāji.
• Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: ģimenes, kas ceļo kopā
• Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: cilvēki ar īpašām vajadzībām - ceļotāji
• Tendence, plānojot ceļojumu, vispirms domāt par to, Ko gribu darīt? un pēc tam Kur to darīt? vs. Kurp doties? un pēc tam Ko tur darīt?
• Pastkartes vairs nav tādā cieņā, kā agrāk.
• Ceļojumu aģenti kļuvuši mazāk svarīgi. Ja tie grib izdzīvot, viņiem jāspecializējas kādā īpašā nišā vai īpašos notikumos.
• Pensionāri, un viņu daudzums nepārtaukti palielinās, var ceļot visu cauru gadu, viņi nav pakļauti sezonām. Tie, kam nav parādu, ceļos. Viņi ir profesionāļi tūrismā. Viņi ir ceļojuši un ceļo vēl tagad un zina, ko nozīmē būt viesnīcā, lietot kādu transportu, apskatīt vietas, viņi jau to ir redzējuši, viņi ir profesionāļi - ar viņiem jāapietas labi.
• Ceļotāji ir pieredzējuši, izglītoti un ir kļuvuši par profesionāļiem.
• Pasaule burtiski ir kļuvusi tuvāka.
• Homo Sapiens goes Homo Zappiens. Sparīgie cilvēki.
• Cilvēki ir kā mazas dzeloņcūkas - nepatīk daudz informācijas, neklausos
• Ar vidi saistītas lietas joprojām topā.

Tie tādi pieturas punkti, ko viņa pieminēja. Un vēl viņa reiz teica frāzi, kas saistīta ar tūrisma mārketingu, bet ko var attiecināt arī uz citām lietām - svarīgāk ir darīt pareizās lietas, nekā darīt lietas pareizi.

Uz šīs nots arī biedzam, jo man vēl ir jāpaspēj aizskriet uz veikalu un Linda man grib pievienoties un piecu minūšu laikā man jābūt gatavai. Jauku vakaru!