Nedēļu pirms manas prombraukšanas par spīti tam, ka es teicu, ka diez vai manas klātbūtnes laikā šeit uzsnigs sniegs, tas tomēr ir noticis. Jā. Vakardien ap deviņiem vakarā, kad mēs, daži apmaiņas studenti mīlīgi vakariņojām, sāka snigt. Nu skaisti jau, brīnišķīgi, viss kļūst gaišāks, sniedziņš gurkst un aukstums vairs nekož āda, sniegs to ir nosedzis.
Šodien devos savā mīļākajā pastaigu maršrutā gar upi un jums par godu iemūžināju dažus mirkļus.
Pastaiga sākas, kad šķērso tiltu un nokāpj lejā, vairs nedzirdot pārlieku skaļās mašīnas. Paskatoties atpakaļ redzams rātsnams.
Pagriežoties par 180 grādiem, te ir manas šūpoles, pie kurām dažreiz ciemojas viens ruds kaķēns.
Šī ir upe, kurai paralēli visu laiku dodos.
Eju garām stadionam.
Un mežā iekšā.
Jaunie apavi ļoti silti.
Viss pārējais arī labi.
Sniegs.
Stadionā gan šobrīd nekas nenotika.
Kopumā norvēģu mājiņas sniegā izskatījās ļoti mīlīgas un siltas.
Tā nu ir ar mani, es priecājos pa sniegu un metos to iemūžināt. Man vairs palikuši divi eksāmeni, un tad uz mājām Ziemassvētkus svinēt.
Jauku vakaru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru