Sveicināti!
Stāstīšu par visu ko juku jukām. Šodien bija Jana dzimšanas diena, uz kuru bija ieradušies vesels lērums cilvēku no dažādām valstīm. Un te nu es satiku jau otro latvieti. Artūrs, tā viņu saca. Puisis runā angliski, norvēģiski, latviski, krieviski, poliski un vāciski, ja nemānījās. Jau piecus gadus dzīvo Oslo un nav vēl bijis mājās uz Latviju. Tāpēc, sarunājoties ar mani, viņš pamanījās aizmirst vairākus vārdus latviski, kā piemēram, lietus, varavīksne, patēvs. Ik pa brīdim, latviski runājot, tika iestarpināti sīkie krievu lamu vārdiņi. Vispār viņam vienkāršāk ar mani bija runāt angliski, un viņš visai bieži pārslēdzās uz šo valodu. Savā darbā Oslo, kur viņš strādā ar datoriem saistītas lietas, viņš dzenot luni. Uz Latviju negribot, tur neesot ko darīt, garlaicīgi. Te gan labi.
Man sāk šķist, ka francūži ir dzimuši, lai būtu vienmēr kopā ar citiem francūžiem. Viņi ir nešķiramā tauta ar tendenci vienmēr atrast vietu un iemeslu sanākt kopā. Viņi ir ļoti interesanti un ļoti savādāki. Lekcijās viņi ļoti nogurst, ātri sāk kļūt izklaidīgi un ātrāk grib atpūsties un atkal sanākt kopā, lai papļāpātu. Viņi ir kopumā draudzīgi un pārliecināti par sevi. Draudzīgi gan nav visi, ir atsevišķi francūži, kas, teiksim tā, atsakās runāt angliski, līdz ar to viņi komunicē tikai ar savējiem. Daži no viņiem jau sāk mani manāmi kaitināt tieši šī iemesla dēļ. Jā. Izņemot tos, kas ir apmaiņas studenti uz pusgadu vai gadu, te ir ne tikai norvēģi, bet dažādu citu tautību pārstāvji, kas atšķirībā no mums prot norvēģu valodu. Jā, te ir vairāki poļi, kas ir diezgan naski uz vodkas dzeršanu. Un pa vienam pārstāvim no dažādām citām valstīm. Mūsu skola ir diezgan maza, taču pietiekami raiba, lai to varētu pamanīt.
Par lekcijām. Man sāk šķist, ka pasniedzēji, uzdodot studentiem grupu darbus, cenšās samazināt sev paredzēto lasāmvielas apjomu. Praktiski visi darbi ir grupu darbi. Jā, mums mājās arī tādi ir, taču te individiālo darbu praktiski nav. Un šeit strādāt grupās ir savādāk. Jo raibāks tautību sastāvs, jo dažādāka izpratne par to, kā grupu darbu veikt, kā to izdarīt, kā organizēt pienākumus utt. Prezentāciju brīžos interpretācijas par vienu uzdevumu ir tik dažādas! Mana izpratne par grupu darbiem ir nedaudz mainījusies, nu man šķiet, ka strādāt individuāli ir daudzkārt vienkāršāk. Taču Latvijā par to īsti nebiju aizdomājusies. Jā, jo grupu darbu taču var veikt dažādi - vai nu visiem kopā radot ko jaunu - tiešām, visiem kopā diskusiju/strīdu ceļā. Vai arī sadalīt pienākumus grupas locekļiem un praktiski darīt mazu individuālu darbu, ko pēc tam saliek vienā lielajā darbā.
Pasniedzēji ir tik ļoti dažādi, nupat mums lekcijas pasniedza lektors no Teksasas. Brīnišķīga angļu valoda, brīnišķīgs informācijas pasniegšanas veids visvienkāršākajā manierē, kāda vien iedomājama, "garlaicīgo" informāciju slaidā pārvēršot par piemēru pilnu iztulkotu stāstījumu mums. Pasniedzēji ir ļoti brīvi un atvērti, viņi nevalkā uzvalkus savās lekcijās, iespējams arī apsēdīsies uz galda, ja tā būs ērtāk vai arī studentu prezentācijas laikā iekodīs savu sendviču, sēžot klases pēdējos solos. Vairums priekšmetu ir balstīti uz mārketingu, uz to, kā piesaistīt klientu savam radītajam produktam, uz.. jā, uz tādām lietām. Pieredzes ekonomija, piemēram, māca to, ka tas, ko mūsdienās cilvēks var nopirkt, nu jau ir kas vairāk kā izejviela, prece vai pakalpojums - tā ir pieredze. Sapnis. Atmiņas. Teātris. Ļoti netverami, ļoti radoši. Jā. Taču studijas nu man jau.. šķiet, jau iet uz otru galu. Lēnām tuvojas eksāmenu datumi. Un vispār jau laiks ātri iet. Bet kad tad tas tā nav bijis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru