Mazliet par mājām

Es nekad nebūtu domājusi, ka.. mana valsts man ir tik mīļa. Esmu šobrīd daudz sadomājusies par Latviju. Un man ir mīļš pilnīgi viss, kas tajā ir. Arī visas nebūtības un viss viss, ko vien var iedomāties. Interesanti, jo kādreiz (tiešām kādreiz) tik ļoti ļoti tiecos atrast dažnedažādākos veidus, kā kaut kur varētu aizbraukt. Jebkur. Tikai ārpus Latvijas. Kaut uz brīdi, kaut nedaudz. Bet ārpus Latvijas. Izskatās, ka kaut kas mainījies. Laikam palieku vecāka. Esmu šeit, Norvēģijā, nu jau divus mēnešus, un es ļoti saprotu, ka vienmēr dzīvošu Latvijā. Vismaz es vienmēr gribētu tur būt, un grūti tagad atrast pamatīgu iemeslu, lai tā nebūtu. Varbūt tas tāpēc, ka es zinu, kur tieši gribētu būt un ko varbūt darīt. Nedaudz muļķīgi, tāds parasts sprīdīša stāsts jau šis vien ir, nekādu Ameriku neesmu atklājusi. Bet šādā situācijā nedaudz vienkāršāk saprast tos, kas ārvalstīs pelna lielo naudiņu. Vecais labais vielas nezūdamības likums arī šeit noteikti ir pielicis savu roku - tie, kas nav Latvijā, sapelna lielo naudu, jā, taču viņi nav Latvijā. Ļoti vienkārši. Man ir nauda, es gribu nopirkt rupjmaizi un Mājas čipsus, bet es nevaru to izdarīt, jo neesmu Latvijā! Man ir brīvs vakars, es gribu aiziet uz zaļumballi, paskatīties, kā citi danco un pašam mesties valsī, bet es neesmu Latvijā, te tā nedara, te jāiet uz klubu! Es gribu pērkonu ar vēju, bet te tāda nav, te ir tikai ilgstošs mierīgs lietus! Šie visi ir tikai piemēri, tas neattiecas uz Norvēģiju.

Es nebūt negribu teikt, ka man te nepatīk vai ir garlaicīgi, nē, tieši otrādi, es ļoti priecājos, ka esmu te nonākusi. Taču dažkārt tā labi padomājot, es vienmēr nonāku pie šī secinājuma. Šodien sazvanījos ar Mārtiņu, kas nu jau gandrīz četrus gadus dzīvo Anglijā un tagad kārto autovadītāja apliecību un brauc pa "nepareizo" ceļa pusi. Viņš negrib atgriezties Latvijā. Ja nu vienīgi apciemot draugus un ģimeni, bet tikai tāpēc. Arī tā ir. Bet es tā negribu. Es gribu būt mājās un iekāpt autobusā, kas 300 km ar visu Rīgas caurbraukšanu aizvizinās mani uz mājām apmēram sešās stundās. Un tad braukt atpakaļ, un tad pēc kāda laika atkal tā utt. :)

Honefosā ir rudens. Ļoti skaists un silts rudens, vismaz pēdējās dienas. Kādā rītā, kad gāju laukā, to arī pilnībā apjautu, jo šķita, ka pa vienu nakti lapas nolēmušas nobirt salīdzinoši lielā daudzumā, un visapkārt viss ir dzeltens un čaukstošs. Šodien bija nedaudz vējains, un mati man gāja pa gaisu, zem kājām čaboņa un bērzu krikumiņu pilns gaiss un mani mati arī. Viss ir krāsains, un es gaidu, kad uznāks aukstums. Vakarnakt jau bija tāds vēsāks, tas laikam vēja dēļ. Franču puikas nolēma iekurināt grilu. Un neko necept. :) Un dziedāt franču dziesmas. Abi Robini rāva vaļā visu, ko vien spēja iedomāties. Džūlija teica, ka viņu nedaudz biedē ziema. Florence atzina, ka cepure ir laba lieta, pat ja tajā izskatās muļķīgi, un nē, Francijā cepuri īsti nenēsās gan. Norvēģu puikas teica, ka aukstākais mēnesis varētu būt februāris. Tie, kas paliek šeit uz diviem semestriem, spēj tik dievoties, cik gara te ir ziema.

Šī nedēļa mums ir brīva, aizmirsu jums izstāstīt. Tāpēc vairāki no studentiem dodas uz mājām. Nu es šoreiz atturējos no šīs iespējas, naudiņa sāk iet uz beigām arīdzan, turklāt es jau (jau) paspēju pabūt mājās pirms šī brīvlaika. Eva aizbrauca uz Čehiju pie savas suņu meitenes Nutinkas (atvasinājums no čehu Nutellas) un solījās vest uz šejieni "vislabāko alu pasaulē - čehu alu". Roksanna arī aizbrauca uz Franciju, Deivids arī, viņš raksta, ka Tulūzā esot 28 grādi. Pērējie franču cilvēki tik saka, nerunājiet par to. :) Pie Florences šajā nedēļas nogalē viesojas vecāki. Arī Ondine devās uz Franciju. Reičela un karolīna devās stopēšanas tūrē, un dzirdēts, ka viņas pabijušas jau Stavangerā un Bergenā.

Mēs ar Džūliju un Marionu kopā ar Lindu, norvēģu meiteni no Trondheimas, kas šeit mācas pedagoģiju, dosimies rīt uz Bærum. Tur notiks daiļslidošanas čempionāts, kurā piedalīsies arī viņas māsa un citi Lindas audzēkņi, jo viņa ir daiļslidošanas trenere. Tā neko, vai ne? :) Es ļoti priecājos, mājnieki jau zina, ka es taču vienmēr šad tad paskatos tos Lambielus un Pļuščenko un Karolīnas Kostneres, man patīk. Starpcitu, Mariona ilgi nesaprata, ka skatīsim tieši daiļslidošanu, jo figure skating taču varētu būt arī skeitbords, kuru veic graciozi figurējot. :) Kad neskaidrība pēc pāris dienām tika noskaidrota, Mariona aiz laimes dancoja, teikdama, ka daiļslidošana un zirgu sports, tas, kur lec pāri šķēršļiem, ir vienīgais, ko viņa vienmēr skatās. Nu brīnišķīgi!

Šovakar mēs spēlējam kārtis, pēc 40 minūtēm. Tas nu ir tas, ar ko pēdējā laikā nodarbojamies. Un spēle Set, kurā es esmu tik briesmīgi slikta, bet kas mani tā aizrauj, ka bail. :)
Kutan no Turcijas Lindas apartamentos:

Man gribās uz skolu. Reizēm uz turieni arī aizstaigāju, bet tikai reizēm. Šodien izvārīju zupu, tīri garšīgi, bet par daudz burkānu.

Netālu no Honefosas:

Šodienai pietiks. Bučas! Bučas Cepļiem, Valmierai un Kolkai!