Siera nazis varētu būt labākā lieta, ko pārņemt no Norvēģijas. Tikko ēdu sier-desmaizi un priecājos, kāda vienāda, skaista un plāna - perfekta siera šķēle ir uz manas maizītes. Laikam arī jāpiemin fakts, ko nesen tikai pati arī piefiksēju: šis ir otrais mans nopirktais siers visā manā Norvēģijas laikā. Es pērku lielu siera kluci, laikam kilogramu, un šobrīd nedaudz pāri pusei ir šis otrais gabals. Tādā dārgā valstī kā Norvēģija siera šķēlētājs, jā, jā es to nosaukšu, ir tiešām priekšrocība, nevis greznība. Lai gan manā gadījumā tas ir abi. Lai vai kā, es nobildēju savu sier-desmaizi. Centieties saskatīt šeit sieru. Paskatieties, tas ir kā jau veikalā sašķēlētais siers! Jūs teiksiet, šeit siera ir par maz! Nē, pilnīgi pietiekami. Pārbaudīts.
Nu jau pāris dienas atpakaļ sāku klausīties Norvēģijas televīzijas kanālu NRK internetā. Visu laiku onlainā iet ziņas, raidījumi un viss cits. Un tas viss norit norvēģiski. Šādi klausoties un paralēli darot ko citu, šī valoda skan fonā un man dažkārt izdodas sadzirdēt kādu frāzi vai vārdu, un tad es priecājos. Pie tam manas ausis ir pieradušas pie šīm skaņām, man patīk, kā norvēģu valoda skan. Nenoliedzami, latviešu cilvēkam to ir vieglāk izrunāt nekā franču valodu. Galvenais iemesls, kāpēc es klausos šo televīziju ir tāds, ka es dzirdu šo valodu. Jā, lai arī man visapkārt skan norvēģu valoda (lielākoties), kad norvēģi runā ar mani vai maniem šejienes paziņām, viņi to dara angliski. Vislabākais, ko es varētu darīt, ir pieslieties kādam norvēģu cilvēkam, būt viņa ēnai un noklausīties visās viņa dienas runās. Tas tik būtu kaut kas! Tas tik būtu efektīvi! :)
Manas Norvēģijas studijas iet uz beigām. Svinīgi jūs informēju, ka man ir palikušas vairs tikai piecas lekcijas un četri eksāmeni. Un tas viss notiks piecu nedēļu laikā. Man šķiet, ka es neiebilstu pret neeedaudz intensīvāku lekciju grafiku, nudien. Bet par līdzšinējām mācībām kopumā runājot, man pat ļoti patīk. Man patīk dažādais veids, kā pasniedzēji runā. Pasniedzēji ir tik dažādi, tēmas, par ko viņi runā, ir tik dažādas! Viens pasniedzējs, viens no interesantākajiem un neparedzamākajiem pasniedzējiem, dara ļoti pareizi,manuprāt, un saka, ka domājams, ka mūsu vecumā mēs protam lasīt grāmatas un ka uz lekciju mums vajadzētu nākt sagatavotiem, izlasījušiem vajadzīgās nodaļas, un viņš lekcijā neizskaidro to, kas mājās bijis jāizlasa, bet gan papildina to. Tāpēc lekcijās viņš runā par un ap to, ko mēs jau esam izlasījuši, iemācījušies, tikai to papildinot. Ļoti interesanti. Cits pasniedzējs paskaidro visu, kas izlasāms grāmatā, ļoti saprotamā un ieinteresējošā veidā, un visi klausās. Cita pasniedzēja balstās uz savu pieredzi un pārsvarā visu salīdzina ar to, ko viņa pieredzējusi, strādājot tūrisma aģentūrā. Vēl cita pasniedzēja diezgan pamatīgi izskaidro teoriju, svarīgāko pilnos teikumos rakstot uz tāfeles un vienmēr mums izprintējot lekciju materiālus. Norvēģu valodas pasniedzēja mums paziņoja, ka viņas pasniegšanas stils paredz, ka viņai rūp, vai mēs iemācamies un sekojam līdzi vai nē, tātad viņa mūs "pavelk" ja vajag (francūžiem ļoti vajag). Un tas ir pretēji pirmajam pieminētajam pasniedzējam, kas teica, ka ieinteresētība ir katra paša ziņā, viņam par to nav jāatbild. Starp citu, viņš reiz aizslēdza klases durvis, kad paŗis franču puikas kārtējo reizi atnāca vēlāk no starpbrīža.
Arī studentu izpratne par uzdevumiem ir tik dažāda, kā es laikam jau iepriekš pieminēju. Arī grupu darbi un prezentācijas ir diezgan atšķirīgi. Nupat man bija ļoti izdevies grupu darbs ar cilvēku intervēšanu. Grupu darbs vārda tiešā nozīmē, kur visi darbojas vienlaicīgi. Prāta vētra. Skaists darbs!
Es tik ļoti gaidu sniegu! Man gribās mazās pārsliņas, kas laidelējas lejā un danco man par prieku, man gribās baltumiņu, man gribās visu pilnīgāku. Laiks mums tāds pats kā Latvijā, kā saprotu. Vēl tikai piecas nedēļas, es taču vēl gribu pamēģināt distanču slēpošanu, tā kā slēpes es varu te dabūt par brīvu. Jā, dīvaini, bet tā arī līdz šim neesam izmēģinājuši skolas saunu, taču drīz tas tiks labots. Viendien biju uz kino, un visām dienas filmām bija 50% atlaide. Tāpēc es noskatījos filmu Contagious uz lielā ekrāna īsi pirms gulētiešanas. Mazliet baisi, bet nebija ne vainas.
Dzīve Honefosā palēnām rit un rit, un laiks tik iet un iet. Jā. Tikai man ļoti pietrūkst Gata. Ļoti.
