trešdiena, 2011. gada 7. decembris

Nedēļas ziņa gandrīz vai visur - sniegs!

Sveiciens!

Nedēļu pirms manas prombraukšanas par spīti tam, ka es teicu, ka diez vai manas klātbūtnes laikā šeit uzsnigs sniegs, tas tomēr ir noticis. Jā. Vakardien ap deviņiem vakarā, kad mēs, daži apmaiņas studenti mīlīgi vakariņojām, sāka snigt. Nu skaisti jau, brīnišķīgi, viss kļūst gaišāks, sniedziņš gurkst un aukstums vairs nekož āda, sniegs to ir nosedzis.

Šodien devos savā mīļākajā pastaigu maršrutā gar upi un jums par godu iemūžināju dažus mirkļus.

Pastaiga sākas, kad šķērso tiltu un nokāpj lejā, vairs nedzirdot pārlieku skaļās mašīnas. Paskatoties atpakaļ redzams rātsnams.



Pagriežoties par 180 grādiem, te ir manas šūpoles, pie kurām dažreiz ciemojas viens ruds kaķēns.



Šī ir upe, kurai paralēli visu laiku dodos.



Eju garām stadionam.






Un mežā iekšā.





Jaunie apavi ļoti silti.



Viss pārējais arī labi.



Sniegs.




Stadionā gan šobrīd nekas nenotika.



Kopumā norvēģu mājiņas sniegā izskatījās ļoti mīlīgas un siltas.



Tā nu ir ar mani, es priecājos pa sniegu un metos to iemūžināt. Man vairs palikuši divi eksāmeni, un tad uz mājām Ziemassvētkus svinēt.
Jauku vakaru!

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Eksāmens

Rīt pirmais eksāmens, nu tad lai daudz veiksmes un gudra galva! ;)
Høne - vista. Honefosas vistas.

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Sešpadsmitais novembris

Labdien, dārgie lasītāji šajā nu jau tumšajā dienā, patiesībā nu jau vakarā, kad laikrādis ziņo, ka ir bez divpadsmit minūtēm septiņi, taču jums, mīļie latviešu puikas un meitenes, ir bez divpadsmit minūtēm astoņi. Nav brīnums, ka ārā jau tumšs. Mans uz desktopa uzliktais termometrs rāda, ka Ventspilī šobrīd, 16. novembra vakarā, ir septiņi grādi pēc Celsija, taču šeit Honefosā ir mīnus divi grādi. Šī starpība starp Ventspili un Honefosu konstanti turās aptuveni septiņu grādu robežās, bet nu Ventspils, Ventspils.. tur jau laiks ir savādāks nekā, piemēram, iekšzemē Valmierā, Gulbenē vai Alūksnē. Tur pat Jauno Gadu sagaida par vismaz vienu minūti vēlāk nekā pārējā Latvijā.

Lai nu kā, šķiet, ka ārā ir mīlīga ziemiņa. Kad es nolēmu ar savu divriteni doties ārpus Honefosas, lai pārliecinātos no kāda pakalna, ka man neizliekas un ka tālumā, kur ir kalni, dienas vidū ir kaut kādas sasaluma pazīmes, jo no konkrētas horizonta līnijas meži palika baltā krāsā, izrādās, ka vajag cimdus, šalli un cepuri. Visnotaļ saprotami, jo ar ričuku braucot vējš mazliet koķetē ar ausīm un kož tajās. Jā. Honefosas ūdenskrituma vairs nav, tas ir apstādināts, kā jau viņi to darot katru ziemu, un arī centrā esošā mazā strūklaka vairs nedarbojas. Bet vēsais laiks nav šķērslis norvēģiem pierādīt, ka viņi ir ziemeļu zemes pārstāvji, un katru reizi rīta pusē, kad sagados pašā centrā, āra kafejnīciņās sēž veci onkuļi un dažreiz tantes un apspriež svarīgas lietas. Arī šodien aiz mana loga, kur ir kopmītņu smēķētava un vispār āra zona ar galdiem un soliem, atbildīgie par kopmītņu tīrību un kārtību vāca atkritumus, grāba lapas un savāca to nekārtību, kas tur bija, un Rune, es zinu, ka viņu tā sauc, bija vienā T-kreklā.

Daudzi gaida sniegu. Es arī, es gribu slēpot. Taču redzēs, kā sanāks. Lai varētu slēpot, vajag taču noturīgu sniega kārtu, un kad te tāda būs, es nudien nezinu, taču man te vairs nav daudz laika. Precīzi pēc viena mēneša es dodos mājās un mana četru mēnešu pieredze šeit būs beigusies. Man vairs ir palikušas trīs lekcijas un četri eksāmeni, no mācību viedokļa runājot. Šodien notika intervijas ar ārvalstu studentiem par to, kā viņiem te patīk, kas pieredzēts, kādi bija izaicinājumi, šeit esot, utt. Arī mans viedoklis tika piefiksēts un jau pavisam drīz elektroniskā veidā būs iespējams izlasīt arī manas domas par Norvēģiju, Honefosu un Buskerudas augstskolu. Savukārt rīt mums, visiem apmaiņas studentiem,  tiek rīkotas norvēģu vakariņas, vai nav skaisti? Tāda jauka attieksme pret mums visa semestra garumā, ka prieks! Būt par apmaiņas studentu ir interesanti, būt citā valstī arī ir interesanti. Dažreiz veikalā grūti izdomāt, vai runāt angliski vai tēlot norvēģieti un savus trīs nepieciešamos vārdus teikt šajā valodā, hehe. Jā.

Šodien bija pēdējā Travel and tourist markets lekcija, kura bija iepriekšējo lekciju apkopojums. Es jums varētu pastāstīt par nākotnes tūrisma tendencēm, kuras novērojusi mūsu lektore, kas ir strādājusi Color Line kruīzu kompānijā, ir veidojusi tūrisma stratēģiju Svalbārai ziemas periodam un šobrīd strādā kā tūrisma konsultante. Tātad dažas atziņas:
  • Ķīna un Indija iekaros tūrisma tirgu kā ceļotāji
  • Imigranti ceļos uz savām "māju" zemēm
  • Norvēģi dodas lētos ceļojumos ar Ryanair, lai ieguldītu savu naudu 5* viesnīcās (vispārīgā tendence un iemesli, kāpēc lai norvēģis pirktu lētu lidojumu, ja var atļauties dārgāku)
  • Cilvēki vairāk tiecas pēc autentiskuma jebkādā nozīmē
  • Dzīves kvalitātei, tās baudīšani ir lielāka nozīme par naudu kā tādu
  • Attiecīgais ceļotāju skaits, kas ceļo ar dzinuli galvā been there, done that
  • Vēl iepriekš nedzirdētas galvenās vecuma grupas, kādās var iedalīt ceļotājus: the silent generation - people born until 1943 (war), baby boomers 1943-1960 (returned from war and had lots of babies), generation X - baby busters 1960-1980, generation Y 1980-2000, generation 9/11 - people born after 2000.
  • Aplēses liecina, ka 2020. gadā 1/5 daļa Eiropas būs vecāka par 60 gadiem (secinājumi tūrisma pakalpojumu sniedzējiem)
  • Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem:  vientuļie ceļotāji. Nav teikts, ka tie, kas ceļo kopā, ir precēti.
  • Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: ventuļie vecāki kā ceļotāji.
  • Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: ģimenes, kas ceļo kopā
  • Īpaša niša tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: cilvēki ar īpašām vajadzībām - ceļotāji
  • Tendence, plānojot ceļojumu, vispirms domāt par to, Ko gribu darīt? un pēc tam Kur to darīt? vs. Kurp doties? un pēc tam Ko tur darīt?
  • Pastkartes vairs nav tādā cieņā, kā agrāk.
  • Ceļojumu aģenti kļuvuši mazāk svarīgi. Ja tie grib izdzīvot, viņiem jāspecializējas kādā īpašā nišā vai īpašos notikumos.
  • Pensionāri, un viņu daudzums nepārtaukti palielinās, var ceļot visu cauru gadu, viņi nav pakļauti sezonām. Tie, kam nav parādu, ceļos. Viņi ir profesionāļi tūrismā. Viņi ir ceļojuši un ceļo vēl tagad un zina, ko nozīmē būt viesnīcā, lietot kādu transportu, apskatīt vietas, viņi jau to ir redzējuši, viņi ir profesionāļi - ar viņiem jāapietas labi.
  • Ceļotāji ir pieredzējuši, izglītoti un ir kļuvuši par profesionāļiem.
  • Pasaule burtiski ir kļuvusi tuvāka.
  • Homo Sapiens goes Homo Zappiens. Sparīgie cilvēki.
  • Cilvēki ir kā mazas dzeloņcūkas - nepatīk daudz informācijas, neklausos
  • Ar vidi saistītas lietas joprojām topā.
Tie tādi pieturas punkti, ko viņa pieminēja. Un vēl viņa reiz teica frāzi, kas saistīta ar tūrisma mārketingu, bet ko var attiecināt arī uz citām lietām - svarīgāk ir darīt pareizās lietas, nekā darīt lietas pareizi.

Uz šīs nots arī biedzam, jo man vēl ir jāpaspēj aizskriet uz veikalu un Linda man grib pievienoties un piecu minūšu laikā man jābūt gatavai. Jauku vakaru!

otrdiena, 2011. gada 8. novembris

Astotais novembris

Siera nazis varētu būt labākā lieta, ko pārņemt no Norvēģijas. Tikko ēdu sier-desmaizi un priecājos, kāda vienāda, skaista un plāna - perfekta siera šķēle ir uz manas maizītes. Laikam arī jāpiemin fakts, ko nesen tikai pati arī piefiksēju: šis ir otrais mans nopirktais siers visā manā Norvēģijas laikā. Es pērku lielu siera kluci, laikam kilogramu, un šobrīd nedaudz pāri pusei ir šis otrais gabals. Tādā dārgā valstī kā Norvēģija siera šķēlētājs, jā, jā es to nosaukšu, ir tiešām priekšrocība, nevis greznība. Lai gan manā gadījumā tas ir abi. Lai vai kā, es nobildēju savu sier-desmaizi. Centieties saskatīt šeit sieru. Paskatieties, tas ir kā jau veikalā sašķēlētais siers! Jūs teiksiet, šeit siera ir par maz! Nē, pilnīgi pietiekami. Pārbaudīts.



Nu jau pāris dienas atpakaļ sāku klausīties Norvēģijas televīzijas kanālu NRK internetā. Visu laiku onlainā iet ziņas, raidījumi un viss cits. Un tas viss norit norvēģiski. Šādi klausoties un paralēli darot ko citu, šī valoda skan fonā un man dažkārt izdodas sadzirdēt kādu frāzi vai vārdu, un tad es priecājos. Pie tam manas ausis ir pieradušas pie šīm skaņām, man patīk, kā norvēģu valoda skan. Nenoliedzami, latviešu cilvēkam to ir vieglāk izrunāt nekā franču valodu. Galvenais iemesls, kāpēc es klausos šo televīziju ir tāds, ka es dzirdu šo valodu. Jā, lai arī man visapkārt skan norvēģu valoda (lielākoties), kad norvēģi runā ar mani vai maniem šejienes paziņām, viņi to dara angliski. Vislabākais, ko es varētu darīt, ir pieslieties kādam norvēģu cilvēkam, būt viņa ēnai un noklausīties visās viņa dienas runās. Tas tik būtu kaut kas! Tas tik būtu efektīvi! :)

Manas Norvēģijas studijas iet uz beigām. Svinīgi jūs informēju, ka man ir palikušas vairs tikai piecas lekcijas un četri eksāmeni. Un tas viss notiks piecu nedēļu laikā. Man šķiet, ka es neiebilstu pret neeedaudz intensīvāku lekciju grafiku, nudien. Bet par līdzšinējām mācībām kopumā runājot, man pat ļoti patīk. Man patīk dažādais veids, kā pasniedzēji runā. Pasniedzēji ir tik dažādi, tēmas, par ko viņi runā, ir tik dažādas! Viens pasniedzējs, viens no interesantākajiem un neparedzamākajiem pasniedzējiem, dara ļoti pareizi,manuprāt, un saka, ka domājams, ka mūsu vecumā mēs protam lasīt grāmatas un ka uz lekciju mums vajadzētu nākt sagatavotiem, izlasījušiem vajadzīgās nodaļas, un viņš lekcijā neizskaidro to, kas mājās bijis jāizlasa, bet gan papildina to. Tāpēc lekcijās viņš runā par un ap to, ko mēs jau esam izlasījuši, iemācījušies, tikai to papildinot. Ļoti interesanti. Cits pasniedzējs paskaidro visu, kas izlasāms grāmatā, ļoti saprotamā un ieinteresējošā veidā, un visi klausās. Cita pasniedzēja balstās uz savu pieredzi un pārsvarā visu salīdzina ar to, ko viņa pieredzējusi, strādājot tūrisma aģentūrā. Vēl cita pasniedzēja diezgan pamatīgi izskaidro teoriju, svarīgāko pilnos teikumos rakstot uz tāfeles un vienmēr mums izprintējot lekciju materiālus. Norvēģu valodas pasniedzēja mums paziņoja, ka viņas pasniegšanas stils paredz, ka viņai rūp, vai mēs iemācamies un sekojam līdzi vai nē, tātad viņa mūs "pavelk" ja vajag (francūžiem ļoti vajag). Un tas ir pretēji pirmajam pieminētajam pasniedzējam, kas teica, ka ieinteresētība ir katra paša ziņā, viņam par to nav jāatbild. Starp citu, viņš reiz aizslēdza klases durvis, kad paŗis franču puikas kārtējo reizi atnāca vēlāk no starpbrīža.
Arī studentu izpratne par uzdevumiem ir tik dažāda, kā es laikam jau iepriekš pieminēju. Arī grupu darbi un prezentācijas ir diezgan atšķirīgi. Nupat man bija ļoti izdevies grupu darbs ar cilvēku intervēšanu. Grupu darbs vārda tiešā nozīmē, kur visi darbojas vienlaicīgi. Prāta vētra. Skaists darbs!

Es tik ļoti gaidu sniegu! Man gribās mazās pārsliņas, kas laidelējas lejā un danco man par prieku, man gribās baltumiņu, man gribās visu pilnīgāku. Laiks mums tāds pats kā Latvijā, kā saprotu. Vēl tikai piecas nedēļas, es taču vēl gribu pamēģināt distanču slēpošanu, tā kā slēpes es varu te dabūt par brīvu. Jā, dīvaini, bet tā arī līdz šim neesam izmēģinājuši skolas saunu, taču drīz tas tiks labots. Viendien biju uz kino, un visām dienas filmām bija 50% atlaide. Tāpēc es noskatījos filmu Contagious uz lielā ekrāna īsi pirms gulētiešanas. Mazliet baisi, bet nebija ne vainas.

Dzīve Honefosā palēnām rit un rit, un laiks tik iet un iet. Jā. Tikai man ļoti pietrūkst Gata. Ļoti.

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Norvēģu tautas tērps

Labvakar!

Nu, vai nav forši, ka Norvēģu valodas pasniedzēja Elizabete ierodas uz nodarbību, tērpusies norvēģu tautas tērpā, kas atbilst visām Telemarkas apgabala prasībām, lai to mums nodemonstrētu klātienē?
Šeit viņa starpbrīdī sarunājas ar Kutanu par Santa Klausa, šajā gadījumā Svētā Nikolasa dzimteni, kura, Kutans saka, esot Turcija. Bet, atgriežoties pie tautas tērpa, tas ir Elizabetes mātes darināts un, ja kāds šādu roku darbu gribētu iegādāties veikalā, tas ar visiem izskaistinājumiem maksātu apmēram 60 000 norvēģu kronas. Elizabete ar šo tērpu apmeklē kāzu pasākumus, dažas ballītes jeb parties, kā viņa teica, un darītu to arī Ziemassvētkos, kā daži to dara, ja vien nebūtu tik daudz jānoņemas ar ēdieniem un bērniem. Apmeklēt šādi šos pasākumus tā tas sanākot lētāk nekā visu laiku pirkt dārgas kleitas, Elizabete stāstīja.
:)

sestdiena, 2011. gada 22. oktobris

Divdesmit trešais oktobris

Sveicināti!

Stāstīšu par visu ko juku jukām. Šodien bija Jana dzimšanas diena, uz kuru bija ieradušies vesels lērums cilvēku no dažādām valstīm. Un te nu es satiku jau otro latvieti. Artūrs, tā viņu saca. Puisis runā angliski, norvēģiski, latviski, krieviski, poliski un vāciski, ja nemānījās. Jau piecus gadus dzīvo Oslo un nav vēl bijis mājās uz Latviju. Tāpēc, sarunājoties ar mani, viņš pamanījās aizmirst vairākus vārdus latviski, kā piemēram, lietus, varavīksne, patēvs. Ik pa brīdim, latviski runājot, tika iestarpināti sīkie krievu lamu vārdiņi. Vispār viņam vienkāršāk ar mani bija runāt angliski, un viņš visai bieži pārslēdzās uz šo valodu. Savā darbā Oslo, kur viņš strādā ar datoriem saistītas lietas, viņš dzenot luni. Uz Latviju negribot, tur neesot ko darīt, garlaicīgi. Te gan labi.

Man sāk šķist, ka francūži ir dzimuši, lai būtu vienmēr kopā ar citiem francūžiem. Viņi ir nešķiramā tauta ar tendenci vienmēr atrast vietu un iemeslu sanākt kopā. Viņi ir ļoti interesanti un ļoti savādāki. Lekcijās viņi ļoti nogurst, ātri sāk kļūt izklaidīgi un ātrāk grib atpūsties un atkal sanākt kopā, lai papļāpātu. Viņi ir kopumā draudzīgi un pārliecināti par sevi. Draudzīgi gan nav visi, ir atsevišķi francūži, kas, teiksim tā, atsakās runāt angliski, līdz ar to viņi komunicē tikai ar savējiem. Daži no viņiem jau sāk mani manāmi kaitināt tieši šī iemesla dēļ. Jā. Izņemot tos, kas ir apmaiņas studenti uz pusgadu vai gadu, te ir ne tikai norvēģi, bet dažādu citu tautību pārstāvji, kas atšķirībā no mums prot norvēģu valodu. Jā, te ir vairāki poļi, kas ir diezgan naski uz vodkas dzeršanu. Un pa vienam pārstāvim no dažādām citām valstīm. Mūsu skola ir diezgan maza, taču pietiekami raiba, lai to varētu pamanīt.

Par lekcijām. Man sāk šķist, ka pasniedzēji, uzdodot studentiem grupu darbus, cenšās samazināt sev paredzēto lasāmvielas apjomu. Praktiski visi darbi ir grupu darbi. Jā, mums mājās arī tādi ir, taču te individiālo darbu praktiski nav. Un šeit strādāt grupās ir savādāk. Jo raibāks tautību sastāvs, jo dažādāka izpratne par to, kā grupu darbu veikt, kā to izdarīt, kā organizēt pienākumus utt. Prezentāciju brīžos interpretācijas par vienu uzdevumu ir tik dažādas! Mana izpratne par grupu darbiem ir nedaudz mainījusies, nu man šķiet, ka strādāt individuāli ir daudzkārt vienkāršāk. Taču Latvijā par to īsti nebiju aizdomājusies. Jā, jo grupu darbu taču var veikt dažādi - vai nu visiem kopā radot ko jaunu - tiešām, visiem kopā diskusiju/strīdu ceļā. Vai arī sadalīt pienākumus grupas locekļiem un praktiski darīt mazu individuālu darbu, ko pēc tam saliek vienā lielajā darbā.
Pasniedzēji ir tik ļoti dažādi, nupat mums lekcijas pasniedza lektors no Teksasas. Brīnišķīga angļu valoda, brīnišķīgs informācijas pasniegšanas veids visvienkāršākajā manierē, kāda vien iedomājama, "garlaicīgo" informāciju slaidā pārvēršot par piemēru pilnu iztulkotu stāstījumu mums. Pasniedzēji ir ļoti brīvi un atvērti, viņi nevalkā uzvalkus savās lekcijās, iespējams arī apsēdīsies uz galda, ja tā būs ērtāk vai arī studentu prezentācijas laikā iekodīs savu sendviču, sēžot klases pēdējos solos. Vairums priekšmetu ir balstīti uz mārketingu, uz to, kā piesaistīt klientu savam radītajam produktam, uz.. jā, uz tādām lietām. Pieredzes ekonomija, piemēram, māca to, ka tas, ko mūsdienās cilvēks var nopirkt, nu jau ir kas vairāk kā izejviela, prece vai pakalpojums - tā ir pieredze. Sapnis. Atmiņas. Teātris. Ļoti netverami, ļoti radoši. Jā. Taču studijas nu man jau.. šķiet, jau iet uz otru galu. Lēnām tuvojas eksāmenu datumi. Un vispār jau laiks ātri iet. Bet kad tad tas tā nav bijis.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Norēģija - atpūtas vieta. Norvēģija - darba vieta. Norvēģija - mājas.

Šodien, skatoties kārtējās ziņas, ziņkāres pēc pasērfoju mazliet vairāk pa LTV mājaslapu un atradu šo video:
http://ltvzinas.lv/?n=documental&id=5
Ļoti pazīstami stāsti, un pašā saknē tiešām.. bēdīgi, tas laikam būs īstais vārds. Tik daudzi cilvēki aizbrauc. Pazīstami cilvēki aizbrauc. Uz Norvēģiju vai vēl kādu citu valsti, tam nav nozīmes. Jā, viens ir aizbraukt, bet otrs ir atbraukt atpakaļ. Nē, gribēt vai negribēt braukt atpakaļ, tā būtu jāsaka. Nezinu, tik daudz par to visu presē jau runāts. Bet tā ir katra paša izvēle, tas nu ir skaidrs.