22. septembris

Laba diena šodienā, kas ir dikti karsta diena!

Sēžu savā 16 kvadrātmetru istabā, skatos ārā pa logu, no kura paveras skats uz citiem logiem, bet šoreiz aizkari visiem ir ciet, un neko paparaci cienīgu nevar redzēt. Man te ir vakara saule, un tā ļoti patīkami izgaismo sarkano ķieģeļu sienu, neatceros, kad vēl tā būtu priecājusies par ķieģeļu sienu. Nudien. Sarkans un balts, saules izgaismots. Bibliotekā kārtējo reizi ļāvos eksperimentiem, šķirstot World music mapītes, un šoreiz klausos M ALIKA MA KOUFURA SMU SEEN (iespējams, tas ir izpildītājs) (pieņemu) UR BAN IZE D (pieņemu, ka albuma nosaukums). Šos diskus izvēloties, galvenais kritērijs ir uzraksts World music, kā arī vāciņa noformējums, nekas cits. Šoreiz tas ir pusizremontētas istabas skats caur diviem logiem uz kaut kādu pilsētu ar debesskrāpjiem. Un man patīk šī mūzika. Garlaicīgākais veids, kā izteikt savu patiku, bet tas vislabāk raksturo manu patiku pret šo disku. Ha.

Ēm, šodien bijām skolas ekskursijā 3,5 h garumā. Kā man patīk šīs īsās netālās ekskursijas! Tas ir kaut kas tāds, kas jāievieš arī citur pie mums, Latvijā. Muzejs tikai pāris, varbūt 3 km ārpus Honefosas, uz kuru mēs dodamies ar autobusu. Un neiedziļināšos, bet tur mēs iepazināmies ar muzejā apskatāmo, tad devāmies ārā šaut ar arbaletiem, un es un Deivids, mēs trāpījām, mēs vienīgie divi trāpījām pa tām pagalēm ar bultām! Kas tas bija par neviltotu prieku! Un tad mūs, nabaga izsalkušos, pabaroja ar norvēģu ēdieniem. Nu, pasakiet, vai nav brīnišķīgi? Un tad tu pļāpā ar citiem, iepazīsties ar viņiem, kamēr liec mutē ziemeļbriežu gaļas plānu plānu, bet ellišķīgi garšīgu šķēlīti, un jūs runājat par dzīvokļu īres cenām Parīzē, Tulūzā un Valmierā, un es noteikti samelojos, jo vai tad es vairs atceros, cik un kā kas maksā?

Bet vārdu sakot, trijās stundās tu vari kļūt nosacīti laimīgs, un pēc tam klausīties šo Urbanized disku un priecāties, un līksmot un vispār sajusties kaut kā ļoti labi, ai, kā es nemāku visu to izteikt. Un ne tikai šīs ekskursijas dēļ, bet gan tāpēc, ka viss ir.. ļoti labi.

Labi, vēl kādi nenozīmīgi sīkumi. Šodien ievilku savā istabā.. elektrību, jūs teiksiet? Nē, šņores. Haha, jā, veļas žāvēšanai. Jo.. tā ir vieglāk. Un vēl, es mācos. Laicīgi. Kas mani atkal priecē. Un kā senāk, man atkal uz galda stāv darāmo darbu lapa, Līga šādus brīnumus atceras vēl no seniem laikiem. Lapa ar atslēgas vārdiem, un, kad tas izdarīts, tas tiek izsvītrots. Un esmu priecīga, ja šī lapa ir sastrīpota. Šovakar, piemēram, vajadzētu palasīt par Norvēģijas vilcieniem, lai izpildītu kādu grupu darbu uz oktobri, bet mes tiekamies rīt, lai to pastrādātu. Nozīmīgi, ka uz šīs lapas rakstīts arī BD!, kas nozīmē bakalaura darbs, un tas netiks izsvītrots ai cik ilgi! Vēl tur ir raksīts Norvēģu valoda, kas nozīmē, ka man tā jāiemācās. Nu, redzēs.

Neņemiet mani vērā, esmu sapriecājusies par visu, par ko iespējams sapriecāties. Šodien ir laba diena, un vakar vecaimātei palika 85 gadi. Lai viņai laba veselība!