Naktis gan vēsas. Šjetils (saukšu viņu latviski) devās ārā ar savu draudzeni tūliņ pēc tam, kad es tikko no turienes nācu, jo nesu atkritumus. Bija vēls un tumšs, un es jau paspēju nodrebināties savā jakā. Šjetils devās laukā vienā T-kreklā. Uz manu jautājumu, vai viņam nebūs auksti, viņš smaidot atbildēja: „Esmu norvēģis.” Nu nu, norvēģi, gan jau tev arī ar laiku būs auksti. Sega man šeit ir ļoti bieza, un pa naktīm ir salīdzinoši karsti. Braucot uz šejieni un iepriekš papētot laika prognozes, viss liecināja par to, ka te būs drūms un pelēks, lietains un nomācies. Un, protams, es paņēmu daudz un dažādas siltās drēbes, taču pirmajām saulainajām dienām neko prātīgu savā skapī neatradu. Šodien kā reiz ir pirmā apmākusies diena, pie tam svētdiena – ielas samērā tukšas, mašīnas nu jau mazāk kursē cauri visai pilsētai kā iepriekš, turklāt izrādās, ka pārtikas veikali arī ir ciet. Manī iekšā jundīja doma, ka gribās „kaut ko nu tādu foršu, garšīgu, nu tādu.. nu tad jau ieraudzīs, ko gribēs”. Nekā. Lētākais no pārtikas veikaliem Rema 1000 ciet. Tas interesantā kārtā atrodas blakus Rimi veikalam, kas ir stipri dārgāks. Pat Šjetils tīri vai smīkņāja par šādu veikalu blakussalikumu.
Es dzīvoju vienās no divām kopmītnēm, kuras Anni-Kare, lai vieglāk orientēties, nosaukusi par „Uphill” un „Downhill”. Dzīvoju otrajās, taču šodien devos virzienā uz Uphill kopmītņu pusi, lai nodotos eksperimentiem ar savu Zenītu un dabūtu skatīt pilsētu nedaudz vairāk no augšas. Un Uphill tiešām ir uphill, no šejienes paveras brīnišķīgs skats uz Honefosu, taču aiz muguras paliek stāvais ceļš augšup ar norvēģiem raksturīgajām mājiņām. Zenīts tikai bildēja un bildēja, redzēs, kas tur sanāks.
Lai dabūtu istabā internetu, mums tika iedota vesela instrukcijas lapa, kā rīkoties. Jāsāk ar to, ka jānopērk interneta vads. Tā es kopā ar franču meitenēm pašai neplānoti devos tieši to arī darīt, un neviena no mums nebija paņēmusi līdzi instrukcijas lapu. Atnākot mājās, izlasu: „You must buy/use a networkcard 10/100 (not ISDN) and a UTP cable (not twisted)”. Šis and man lika vēlreiz iet uz veikalu un pirkt adapteri. Franču meitene Mariona bija gudrāka par mani un to nedarīja, jo izrādās, ka ar kabeli pilnīgi pietiek. Arī man. Nu nekas. Savas 99 kronas atgūstu nākamajā dienā, atgriežot preci veikalā, kur viņi to laipni smaidot paņem atpakaļ un ar mani rēķinus izdara paprasot vien vārdu, telefona numuru un parakstu. Man patīk. Draudzīgi.
Vakar (sestdien) Honefosā notika kaut kāds sportisks pasākums. Pie viena liela veikala pulcējās bariņš cilvēku, kas skatījās, kā notiek strītbola spēle. Nofilmēju jums par prieku. Haha, nu tikai ieraudzīju, ka atkal esmu to nofilmējusi ačgārni (vēl jopromām neesmu piefiksējusi, kādā stāvoklī man jātur telefons, lai nenotiktu šādi te). Pašķiebiet nu galviņas pa kreisi. Hah, jāsmejās.
Citviet trenējās skrējēji, satiksme tika regulēta nostāk no pilsētas centra, skanēja skaļa mūzika un bija uzstādīta skatuve, uz kuras vēl nekas nenotika. Šjetils teica, ka pilsētā notika maratons.
Es daru šo to visu ko. Gaidu jau to otrdienu, kad redzēšu studentus, jo neko vairāk pagaidām par saviem diviem dzīvokļa biedriem un Marionas divām franču draudzenēm nezinu. Meloju. Vakar taču ieradās Šjetila blakusistabas biedrs Aleksis/Alekss. Aleksandrs. Mūsu dzīvoklis ir nokomplektējies. Alekss arī ir norvēģis, ar kuru es ātri atradu kopīgu valodu. Prieks. Man patīk mūsu dzīvokļa četrotne. Turklāt es bieži dzirdu norvēģu valodu, un tas ir labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru