Šodien mani pārņēma mājsaimnieces gars. Kā piecēlos, tā sāku tīrīt putekļus, mainīt gultasveļu, slaucīt, mazgāt veļu, traukus, grīdu, sakārtot savus dokumentu kalnus, apmainīt puķēm ūdeni utt. Jā, Līzbete tagad varētu nākt un pārvilkt pirkstu pār visām virsmām, kā jau viņa solīja, kā tiks darīts, kad izvāksimies. Un nebūtu neviena puteklīša. Par dzīvojamo istabu un virtuvi runājot, tā kā te mūždien logs ir vaļā līdz kājai, kā Līgucis saka, te uz grīdas vienmēr sakrājas tie mazie krikumi no kokiem ārpusē. Un vēl zem lielā krēsla bija liels pleķis, pieļauju, no alkohola. Tagad virtuvīte spīd un laistās. Veļas mazgāšana gan neierastāka, te man jānopērk karte par 200 norvēģu kronām 20 veļas mazgāšanas reizēm, un tā paredzēta tieši šīm kopmītnēm. Pēc veļas ielikšanas un mazgājamā līdzekļa ielikšanas jāizvēlas valoda, tad jāieliek karte, jāizvēlas mazgāšanas režīms – tas viss mazā ekrāniņā. Un, lūk, 10 kronas atskaitītas, ekrāniņš smaida man. Pēcāk atcerējos, ka mūsu virtuvē mētājās veļas žāvējamais režģis, nu tas pats parastais, kas droši vien visiem mājās ir. Nolēmu, ka manām drēbēm jāvēdinās ārā, un tā nu tagad visiem, kas dzīvo virs manis, ir unikāla iespēja, paskatoties pa logu pavērties krāšņā drēbju parādē. Hihi.
Un, ziniet, šādā garastāvoklī, kad es klusībā pie sevis tīksminos, ka visā pārējā Eiropā ir traks karstums, bet šeit ne, devos un nopirku jaunu trauku mazgājamo līdzekli. Hah! Jā, šodien laiska diena, lekciju nav, spīd viegla saulīte, un es apsveru iespēju iet sēnēs. Es jau zinu trīs vietas, kur aug bekas. Bet tas nav pietiekoši daudz. Nu, redzēs.
Vakar bija skolas diena ar divām garajām lekcijām. Travel and tourism markets mums pasniedz sieviete ar britu akcentu, savukārt Norwegian life and culture lekcijas ietvaros mūs skolo divas dāmas, no kurām viena ir norvēģiete, toties otra ir pa pusei norvēģiete un amerikāniete. Jūs jau ziniet, man patīk. Norvēģu valodas ietvaros mums jāpērk grāmata, kas maksā 349 norvēģu kronas, turklāt tas vēl ir ar atlaidi.
Nezinu, cik maksā filmiņas attīstīšana Latvijā, bet te par 24 kadriem jāmaksā 109 norvēģu kronas.
Salīdzinot ar to, kā citiem studentiem ir gājis viņu apmaiņas studijās, man jāteic, te ir ļoti pretimnākoša un vislabākais vārds būs welcoming attieksme. Mums trīs nedēļas pēc kārtas notiek dažādi pasākumi, ieskaitot Olimpiskās spēles, brīvo mikrofonu Jocker’n klubā, kur varēja dziedāt, volejbolu, futbolu, kino skatīšanos, kā arī galveno sastāvdaļu mums piešķirtajā grafikā – ballītes. Visi runā angliski, un viss te ir. Lai arī dārgs, ja jāpērk, bet ir. Jebkurš norvēģu students vienmēr palīdz, ja nu kas. Un man ir ļoti laimējies ar saviem dzīvokļa biedriem.
Šodien Mariona saņēma paciņu no Francijas, no vecākiem. „I’ve got my package! I’ve got my package! See! I’m so happy!!!” Viņa spīdēja kā saulīte. Aizvakar vai vakar vai kad mūsu virtuve bija pilna ar franču cilvēkiem, un Melissa cepa franču pankūkas crepes. Mmm, ņamma! Es nekad vēl nebiju iedomājusies, ka var taču samitrināt salveti un ar to apslaucīt pannu, lai nebūtu lieli eļļas blāķi pankūkās. Nu, brīnišķīgi! Francija, paldies Tev, mana gaišā galva to vēl nebija izdomājusi, paldies! :D Tā es viņām cepu karstās maizītes, un paldiesdievam, tās ātri pazuda no šķīvja.
Es te jūtos labi. Vēl joprojām mazliet neierasti, jo iekšā ir sajūta, ka varbūt vajadzētu būt kur citur, bet te ir labi. Priecājos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru